Ja jūs uzskatāt, ka tekstu tulkošana – tas ir viegls darbs, tad jūs dziļi maldāties. Vienīgi kvalificēti speciālisti, kuri ir guvuši praktiskās iemaņas un patiešām lielu pieredzi, spēj pārtulkot tekstu maksimāli kvalitatīvā veidā, jo sevišķi ja runa ir par specifiskiem tekstiem jurisprudences, tehnikas u.c. jomās. Pašlaik ir pieejamas ļoti daudzas kompānijas, kuras nodarbojas ar tulkoto tekstu notariālu apstiprināšanu un ne tikai. Piemēram, kompānija Inverts, kurā strādā vienīgi profesionāli tulkotāji.

Dokumentu tulkošana: kādas ir galvenās prasības?

Kā zināms, jebkura tulkojuma mērķis – ekvivalentuma panākšana divu pamata komponentu starpā: pamata tekstu un pārtulkoto tekstu. Citiem vārdiem runājot, tulkotājam ir jāveic savs uzdevums tā, lai abi teksti ietvertu vienādu informāciju, tikai atšķirīgās valodās. Īsti profesionālam speciālistam ir jāveic tekstu tulkojumi, ievērojot divus galvenos kritērijus:

• patiesums (domai jeb jēgai jābūt maksimāli precīzi pārtulkotai, neatkarīgi no atsevišķu elementu pastiprinājuma vai to pavājinājuma);
• caurskatāmība (valodas nesējam tekstu uztverot kā oriģinālu, t.i., tekstu tulkojumiem ir obligāti jāievēro sintakses, gramatikas un citi valodas rakstības un stila likumi).

Ja kompānija sniedz tulkošanas pakalpojumus profesionālā līmenī, tas nozīmē, ka šīs divas prasības tiek ievērotas obligāti. Atbilstība ir nosakāma diezgan vienkārši, pie kam patiesums ir bieži atkarīgs no oriģinālā teksta tematikas, tipa, funkcionalitātes, literārajiem kritērijiem, iespējams arī no vēsturiskā un sociālā konteksta. Ja dokumentu tulkošana ir veikta necaurskatāmi, tad saņemtais teksts “griezīsies ausīs”. Daži eksperti ir pārliecināti, ka tulkotāja kvalifikācija ir nosakāma, iedodot tekstu tulkojumu, kuri ietverti dokumentācijas struktūrā.

Prakse liecina, ka notariālie tulkojumi arī saistīti ar specifisku pieeju tekstam, jo ir jāievēro ļoti daudz smalku nianšu. Visā visumā tulkošanas pakalpojumi – gan mutiskie, gan arī rakstveida, būtu jāpasūta specializētās kompānijās, nevis pie privātiem tulkotājiem, jo pēdējie bieži vien nenes nekādu atbildību par pieļautajām kļūdām un lielākajā vairumā gadījumu negarantē augstus rezultātus.